pamattonis
pamattonis -ņa, v.
1.fiz. Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
PiemēriPamattoņa frekvence.
2.Gaismēnas un kolorīta uzbūves pamatelements, vispārējās nokrāsas galvenā īpašība.
Piemēri..vairoties no tīru pamattoņu laukumiem, viņš [gleznotājs] deva priekšroku nokrāsām un sapludinājumiem..
5.Pamatnoskaņa.
PiemēriBēgļu dzeja vairākumā ir elēģiska. Tās pamattoni nosaka sāpes par atstāto dzimteni, neziņa par nākotni.
Avoti: 6-1. sējums