Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
velt
velt veļu, vel, veļ, pag. vēlu; trans.
1.Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
PiemēriVelt baļķus.
  • Velt baļķus.
  • Velt mucu uz pagrabu.
  • Kad mārks ir pilns, pēcpusdienā mēs ņemam to noslodzīt. Apklājam linu saujas ar lapu meijām un veļam virsū smagus bluķus...
  • Resnos, rupjos maisos bēra izvētīto labību, un vīri stenēdami tos vēla ratos..
  • Mūrnieki vēla akmeņus ēku pamatiem..
  • pārn. Lai.. nedomā, ka ar Krogzemju Miku Jaunpiebalga ir ieguvusi vergu dvēseli, kas ar pazemīgu sirdi saviem brāļiem vels virsū verdzības bluķēnus.
Stabili vārdu savienojumi(Ir) velts plecos. Velt no pleciem.
  • (Ir) velts plecos idioma Saka par smagu uzdevumu, pienākumu.
  • Velt no pleciem idioma Atbrīvot no kā nevēlama, nepatīkama (piemēram, darba, pienākuma).
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
PiemēriViļņi.. vēla akmentiņus un smilšu graudus bez apstājas..
  • Viļņi.. vēla akmentiņus un smilšu graudus bez apstājas..
  • Zēģelēja it pastingrs vējelis... Dzina un vēla pa lauku lapas no kapsētas kokiem.
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
Piemēri..vēji vēla pelēkus padebešus..
  • ..vēji vēla pelēkus padebešus..
  • Tēvoča pīpe veļ īstus dūmu kalnus..
1.3.Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) – par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) – par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
PiemēriOstmalā smagus viļņus vēla Somu jūras līcis.
  • Ostmalā smagus viļņus vēla Somu jūras līcis.
  • Upe veļ savus nesteidzīgos ūdeņus pavisam klusi..
  • Daugava, māmuļa, simtiem jau gadu Ūdeņus zilos uz jūru tu vel..
  • ..spirgts pūtiens joņoja šurp no dienvidrietumiem, klajās dzelmju vietās veldams sev pa priekšu nervozus viļņus..
1.4.Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
Piemēri..rudzos ieklupa vējš, smagi salīgoja vārpas, kas lēni cēlās un krita, - rudzi vēla vilni..
  • ..rudzos ieklupa vējš, smagi salīgoja vārpas, kas lēni cēlās un krita, - rudzi vēla vilni..
  • ..kūpošus viļņus vārpas tīrumā veļ..
1.5.Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
PiemēriKoku zari jau ir tie, kas bez mitas veļ pār mums veldzējošo smaržu okeānu..
  • Koku zari jau ir tie, kas bez mitas veļ pār mums veldzējošo smaržu okeānu..
1.6.pārn.; sar. Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
Piemēri«Pagājušajā reisā,» vēl aizvien vārdus slinki veldams, atsāka stūrmanis, «es...»
  • «Pagājušajā reisā,» vēl aizvien vārdus slinki veldams, atsāka stūrmanis, «es...»
  • Ješka bij taisni tēva garumā,.. piepūstiem vaigiem, aiz kuriem zema basa balss vārdus vēla tā, ka tikko varēja saprast.
2.Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
Piemēri..Tomelis.. stāvēja pie abras un gaidīja mīklu, lai pats varētu velt riekstiņus.
  • ..Tomelis.. stāvēja pie abras un gaidīja mīklu, lai pats varētu velt riekstiņus.
  • ..viņa sarāj Ainu, kas sākusi velt pārāk lielas ķimeņmaižu [ķimeņmaizīšu] mīklas piciņas.
  • ..vairāki cilvēki ar rokām veļ un stiepj, cilā un loka karsto un ļoti smago karameļu masu..
2.1.Veidot (ko apaļu) no sniega, virzot ar rites kustību (sniega piku, rituli) pa sniegu tā, lai palielinātos (tā apjoms).
PiemēriBērni veļ sniegabumbu...
  • Bērni veļ sniegabumbu...
  • Agors [suns] ar purnu badīja sniega kapuces krūmu pazarēs, bet Ēriks vēla sniegavīru.
Stabili vārdu savienojumiVelt sniegavīru.
  • Velt sniegavīru Šādā veidā gatavot sniega bumbas, rituļus, lai veidotu sniegavīru.
3.Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
PiemēriVelt vilnu.
  • Velt vilnu.
  • Velti apavi.
  • Nora.. sievām blakus stās, tūbu veļot..
  • Tā [žakete] ir šūdināta no māsas veltas vadmalas..
  • Aleksis gulēs zemē uz kerna kastēm, apsedzies ar biezu, veltu segu..
Avoti: 8. sējums