velteņi
velteņi -ņu, vsk. veltenis, -ņa, v.
1.Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
PiemēriBraucējs atpogāja kamanu segu, izcēla vienu pakaļ otrai garos velteņos apautās kājas..
- Braucējs atpogāja kamanu segu, izcēla vienu pakaļ otrai garos velteņos apautās kājas..
- Es gulēju augšpēdu pie mazās krāsniņas un žāvēju nesenajā izlūkgājienā sabristos velteņus.
- Melnā aitādas puskažociņā, glītos, melnos velteņos, ar papirosu zobos, pavarda priekšā zvāļojas jautrais sārtvaidzis kapteinis.
2.pareti Vēļot izgatavots veidojums, piemēram, tekstilmateriāls.
PiemēriGalva bij bieza kā ar mīkstu velteni izklāta.
- Galva bij bieza kā ar mīkstu velteni izklāta.
- ..viņš sabūkšināja uz grīdas savus velteņa zābakus..
- Viņš ienāca siltajā viesnīcas istabā, tīksmi nometa puskažoku, novilka velteņu zābakus..
- Viena velteņu tupele bij turpat uz stirnādas paklāja..
Avoti: 8. sējums