velteņi
velteņi -ņu, vsk. veltenis, -ņa, v.
1.Silti tūbas apavi (ar stulmiem), ko bez šuvēm saveļ no vilnas šķiedrām, kažokādu ražošanas atkritumiem u. tml.
PiemēriBraucējs atpogāja kamanu segu, izcēla vienu pakaļ otrai garos velteņos apautās kājas..
2.pareti Vēļot izgatavots veidojums, piemēram, tekstilmateriāls.
PiemēriGalva bij bieza kā ar mīkstu velteni izklāta.
Avoti: 8. sējums