velt
velt veļu, vel, veļ, pag. vēlu; trans.
1.Panākt, ka (kas, parasti priekšmets) virzās (pa kādu virsmu) ar rites, rotācijas kustību.
PiemēriVelt baļķus.
Stabili vārdu savienojumi(Ir) velts plecos. Velt no pleciem.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
PiemēriViļņi.. vēla akmentiņus un smilšu graudus bez apstājas..
1.2.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, dūmi, garaiņi) izplatās griežoties, mutuļojot.
Piemēri..vēji vēla pelēkus padebešus..
1.3.Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) — par ūdenstilpēm. Ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) — par upēm, kanāliem u. tml. Radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
PiemēriOstmalā smagus viļņus vēla Somu jūras līcis.
1.4.Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
Piemēri..rudzos ieklupa vējš, smagi salīgoja vārpas, kas lēni cēlās un krita, - rudzi vēla vilni..
1.5.Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
PiemēriKoku zari jau ir tie, kas bez mitas veļ pār mums veldzējošo smaržu okeānu..
1.6.pārn.; sar. Ar grūtībām, neskaidri, arī lēnām teikt, runāt (ko).
Piemēri«Pagājušajā reisā,» vēl aizvien vārdus slinki veldams, atsāka stūrmanis, «es...»
2.Veidot (parasti ko apaļu) no valkanas masas, radot tai rotācijas kustību un spiežot starp divām savstarpēji kustīgām virsmām (piemēram, plaukstām, priekšmetiem). Šādi veidot (valkanu masu) apaļā formā.
Piemēri..Tomelis.. stāvēja pie abras un gaidīja mīklu, lai pats varētu velt riekstiņus.
2.1.Veidot (ko apaļu) no sniega, virzot ar rites kustību (sniega piku, rituli) pa sniegu tā, lai palielinātos (tā apjoms).
PiemēriBērni veļ sniegabumbu...
Stabili vārdu savienojumiVelt sniegavīru.
3.Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā. Šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
PiemēriVelt vilnu.
Avoti: 8. sējums