Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
velte
velte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Tas, ko dāvina, tas, kas ir uzdāvināts. Dāvana.
PiemēriKāzu veltes.
1.1.Darbs, pasākums, rīcība u. tml., kas ir (kam) veltīts.
Piemēri..skatītāju vērtējumam savu jubilejas velti nodevis Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris..
1.2.Tas, ko cilvēks iegūst vai saņem (parasti no dabas, piemēram, savvaļas ogas, sēnes).
PiemēriArī ziemā ezers neatstāja bez veltēm; tikko pirmais sals aizstindzināja [aizsaldēja] ezeru, varēja griezt niedres [jumtiem].. Apnika griezt niedres, varēja sist zušus, jāpaņem tikai cirvis un jāaiziet uz ezera plāno, caurspīdīgo ledu.
Stabili vārdu savienojumiPar velti (arī par tukšu, arī baltu velti). Par velti (arī velti) maizi ēd.
Avoti: 8. sējums