vēls
vēls -ais; s. -a, -ā
vēlu apst.
1.Tāds, kas attiecas uz (laika perioda) beigu posmu. Tāds, kas noris (laika perioda) beigu posmā.
PiemēriVēla pēcpusdiena.
- Vēla pēcpusdiena.
- Strādāt līdz vēlai naktij.
- Vēlais dzelzs laikmets.
- Ilze no agra rīta līdz vēlam vakaram bija vienā darbā..
- ..ir jau klāt rudens, pats vēlais rudens, kad dārzā vairs nav nevienas lapas un visi lauku darbi apdarīti..
- Tikai vēlā paleolīta beigās, apmēram pirms 14 000 gadiem, Eiropas ziemeļu daļā un tātad arī Baltijā ledus sega sāka pamazām kust.
- Pulkstenis drīz būs desmit. Kādas darīšanas kārtot, kādus kalnus gāzt var šai vēlajā stundā?
Stabili vārdu savienojumiVēla (vakara) stunda.
- Vēla (vakara) stunda — Vēls vakars.
1.1.Tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti.
PiemēriIet gulēt vēlu.
- Iet gulēt vēlu.
- Ir jau vēls. Sarkanais saules disks noripojis pie paša apvāršņa.
- «Man nu jāiet,» Nora paveras logā. «Vēls.» - «Un tumšs. Vai nevajadzēs pavadīt?»
- Paēdām vakariņas. Saulrietā vēl pasēdējām lapenē. Tik daudz bija, ko runāt, ka par guļvietām atminējāmies pavisam vēlu.
1.2.Tāds, kas attiecas uz kāda (piemēram, brieduma) posma beigām cilvēka mūžā.
PiemēriPie profesionālas mūziķa darbības.. P. Jurjāns nonāca vēlu. Viņš bija jau pāri trīsdesmitajiem, kad gadsimta beigās nokļuva Rīgā..
- Pie profesionālas mūziķa darbības.. P. Jurjāns nonāca vēlu. Viņš bija jau pāri trīsdesmitajiem, kad gadsimta beigās nokļuva Rīgā..
- Mūsu mīlu - tik vēlu kā vakaru bezcerīgu un tik dārgu kā sauli vēlīnā rudeņa [rudens] rītā - dziļi glabāju sevī..
2.Tāds, kas noris, notiek, iestājas pēc parastā laika. Tāds, kas noris pēc pieļaujamā laika.
PiemēriŠogad vēls rudens.
- Šogad vēls rudens.
- Vēla sēja.
- Atnākt par vēlu.
- Agros (siltos) pavasaros arī daudzi gājputni dzimtenē ierodas agrāk, bet vēlos (aukstos) pavasaros - vēlāk nekā parasti.
- ..ziema vēla, un lauskis mūs šogad tā īsti apciemoja tikai marta mēnesī.
- Tēvs: Bet ja nu viņš [ārsts] teiks: Indrānu māt, ja tu pusgadu agrāk būtu nākusiº, tad es tev gan būtu varējis palīdzēt, bet nu ir par vēlu...
- Ceļinieks sāka pārdomāt: vēl nebija par vēlu doties arī atpakaļ.
2.1.Tāds, kas parādās pēc citiem līdzīgiem. Tāds, kas ir, pastāv tad, kad citu līdzīgu vairs nav.
PiemēriVēls gājējs.
- Vēls gājējs.
- Vēls viesis.
- Ede.. izturas dīvaini. Gluži tā, kā kad tā būtu pašsaprotama lieta - naktī ierasties un palikt svešās mājās; vēlā viešņa noraisa no matiem lakatiņu, novelk salijušo mēteli..
2.2.parasti pārākās pakāpes formā Tāds, kas noris, iestājas, sāk pastāvēt pēc kā cita, arī pēc kāda laikposma.
Piemēri..viss, ko viņš apguva bērnībā, nogulsnējās prātā un jūtās daudz dziļāk un pamatīgāk nekā vēlākie piedzīvojumi.
- ..viss, ko viņš apguva bērnībā, nogulsnējās prātā un jūtās daudz dziļāk un pamatīgāk nekā vēlākie piedzīvojumi.
- Cariskās Krievijas armijas un činavnieku izrīcības Moldovā un vēlākajā Besarābijā acīmredzot būtu.. liekulīgi dēvēt par «tolerantām»..
- Šeples kundze: Man tev kaut kas jāpasaka... - Ruta: Saki tūlīt! - Šeples kundze: Vēlāk. Man jāpārdomā, kā to labāk pasacīt.
3.Vēlīns3.
PiemēriIevēroju, ka liepas, vēlie jasmīni un rudzi jau noziedējuši.
- Ievēroju, ka liepas, vēlie jasmīni un rudzi jau noziedējuši.
- Nepārredzamā augļu dārzā rindām vien, rindām vien sastājušās bumbieres un vēlo ziemas šķirņu ābeles.
Stabili vārdu savienojumiAgri vai vēlu. Vēls (arī vēlāks) pulkstenis.
- Agri vai vēlu — Saka par to, kas reiz noteikti būs, notiks.
- Vēls (arī vēlāks) pulkstenis — Pulkstenis, kas palēninātas darbības dēļ rāda nepareizu laiku.
Avoti: 8. sējums