apstulbināt
apstulbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; sar.
1.Būt par cēloni, ka (kāds) apmulst, tiek apmāts.
PiemēriMīnas sprādziens visus apstulbināja.
- Mīnas sprādziens visus apstulbināja.
- ..galīgais lēmums tā apstulbināja Sveķīti, ka smadzenes viņam mitējās darboties un miesīgā nespēkā viņš atslīga uz sola pie krāsns.
- Tāda iznākuma.. nebijām gaidījuši. Tas mūs pārsteidza, apstulbināja.
1.1.Apžilbināt.
PiemēriSpožā saule apstulbina acis.
- Spožā saule apstulbina acis.
- Atvērās lielās zāles durvis, un apstulbinoša gaisma plūda nācējiem pretī. Slaika eglīte staroja vienās liesmās, zeltā un sudrabā.
Avoti: 1. sējums