apstulbt
apstulbt -stulbstu, -stulbsti, -stulbst, pag. -stulbu; intrans.; sar.
1.Apmulst, tikt apmātam, apstulbinātam.
PiemēriApstulbt no mīnas sprādziena.
- Apstulbt no mīnas sprādziena.
- Pilnīgi apstulbusi aiz negaidītās laimes, iznāku uz ielas gandrīz streipuļodama.
- Elza maz ko saprata no stāstītā - viņa bija galīgi apstulbusi. Leonam nācās vairākkārt pārstāstīt..
- No rīta, ieejot jaunbūvē, Justs ar Klāvu tā kā apstulbst: nakti darbnīca nosvilusi.
- Kad.. izziņoja trauksmi, Harijs izlēca no kojas galīgi apstulbis: nesaprata, ko ķert, ko grābt vispirms.
Avoti: 1. sējums