apstulbot
apstulbot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; sar.
1.Apmulsināt, apmāt.
Piemēri«Nost liekulīgos saucienus par vispārēju saprašanos un šķiru pamieru! Ar to mūs mēģina apstulbot mūsu izsūcēji.»
- «Nost liekulīgos saucienus par vispārēju saprašanos un šķiru pamieru! Ar to mūs mēģina apstulbot mūsu izsūcēji.»
- Protams, daudz kas viņam [rakstniekam] ir vēl neskaidrs, bet jau skolas gados rodas pretestība pret reliģijas māņiem, ko sludina baznīcas kalpi un tās apstulboti ļautiņi.
- sal. ..Malnieks viņas roku turēja savā. Vai viņa viņam to bij sniegusi pretī, vai viņš pats to bij satvēris - viņa to nezināja.. Kā apstulbota viņa piegāja pie galda un atslīga krēslā..
Stabili vārdu savienojumiApstulbot acis.
- Apstulbot acis idioma — Padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
1.1.Apžilbināt.
PiemēriSaule apstulbo acis.
- Saule apstulbo acis.
- Gailēns, acu nenovērsis, skatās. Reizēm viņam liesmu spilgtums tā apstulbo acis, ka nekā nevar saredzēt.
Avoti: 1. sējums