apžilbināt
apžilbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Būt par cēloni, ka (cilvēkam) uz mirkli zūd spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
PiemēriKaravīri, piepešas gaismas apžilbināti, piemiedza acis.
1.1.Būt par cēloni, ka (acīm) uz mirkli zūd redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu u. tml.).
PiemēriSaule sāk apžilbināt acis.
1.2.pārn. Pēkšņi pārsteigt, apmulsināt (par cilvēku).
Piemēri..viņš nemēģināja nevienu apžilbināt ar savām zināšanām; tieši otrādi - savus uzskatus un domas izsacīja neuzkrītoši..
1.3.pārn. Par ko negaidītu, pārsteidzošu.
PiemēriMākslinieka talants apžilbina.
Avoti: 1. sējums