Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
apstrīdēt
apstrīdēt -strīdu, -strīdi, -strīd, pag. -strīdēju; trans.
1.Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
PiemēriApstrīdēt kāda argumentus.
  • Apstrīdēt kāda argumentus.
  • Apstrīdēt cita domas.
  • Apstrīdēt uzskatus.
  • «Lūk, šeit jābūt mūsu nometnei,» sacīja kāds zēns.. «Nemaz ne. Tai jābūt te,» apstrīdēja meitene..
  • ..viņi [mežstrādnieki] runāja visi uzreiz, cits citu apstrīdēdami, cits par citu gudrāki.
  • Droši vien augstskolā ir tiešām interesanti, Velta to negrib apstrīdēt.
2.jur. Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
PiemēriApstrīdēt testamentu.
  • Apstrīdēt testamentu.
  • Apstrīdēt mantojuma tiesības.
  • Gadījumā, ja īrnieks sistemātiski nepilda savus.. pienākumus, izīrētājs šo tiesību [atjaunot īres līgumu] var apstrīdēt tiesas ceļā.
Avoti: 1. sējums