apstrīdēt
apstrīdēt -strīdu, -strīdi, -strīd, pag. -strīdēju; trans.
1.Iebilst (pret kādiem apgalvojumiem), noraidīt (apgalvojumus), izsakot citādas domas.
PiemēriApstrīdēt kāda argumentus.
- Apstrīdēt kāda argumentus.
- Apstrīdēt cita domas.
- Apstrīdēt uzskatus.
- «Lūk, šeit jābūt mūsu nometnei,» sacīja kāds zēns.. «Nemaz ne. Tai jābūt te,» apstrīdēja meitene..
- ..viņi [mežstrādnieki] runāja visi uzreiz, cits citu apstrīdēdami, cits par citu gudrāki.
- Droši vien augstskolā ir tiešām interesanti, Velta to negrib apstrīdēt.
2.jur. Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
PiemēriApstrīdēt testamentu.
- Apstrīdēt testamentu.
- Apstrīdēt mantojuma tiesības.
- Gadījumā, ja īrnieks sistemātiski nepilda savus.. pienākumus, izīrētājs šo tiesību [atjaunot īres līgumu] var apstrīdēt tiesas ceļā.
Avoti: 1. sējums