apstiprināties
apstiprināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās; refl.
Izrādīties par pareizu, pamatotu.
PiemēriAizdomas apstiprinājās.
- Aizdomas apstiprinājās.
- Ideja apstiprinās.
- Ja celtā apsūdzība iepriekšējās izmeklēšanas gaitā kādā daļā nav apstiprinājusies, izmeklētājs ar savu lēmumu krimināllietu šai daļā izbeidz..
- Ēvaldu aicināja uz kadru daļu, tur apstiprinājās, ka puisis patiešām pagaidām apmeties pie Mellača..
Avoti: 1. sējums