apstiprinājums
apstiprinājums -a, v.
Pierādījums, fakts, arī oficiāls dokuments, kas apstiprina (ko).
PiemēriIzteiktās domas apstiprinājums.
- Izteiktās domas apstiprinājums.
- Gaidīt pavēles apstiprinājumu.
- «Varbūt [dēls] būs ar vakara vilcienu,» viņa [māte] negaidīti ierunājās, bikstīdama pagales, it kā mēģinātu atrast šaudīgajās liesmās apstiprinājumu savam minējumam.
- Kongresa gaita Gorkijs uzstājas ar plašu runu. Galvenos vilcienos apgaismo savas.. atziņas, kam nepieciešams kolektīva apstiprinājums, šī laikmeta sankcija..
- Divīzijas komandiera apstiprinājums un iecelšanas pavēle pienāca pēc sešām stundām.
Avoti: 1. sējums