Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
apstīpot
apstīpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; parasti divd. formā: apstīpots
Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
PiemēriIlze iegāja klētiņā, kur stāvēja veca koka gulta un galdiņš. Tur vēl bija apstīpota tīne, kurā krustmāte glabāja miltus un putraimus.
Avoti: 1. sējums