apstīpot
apstīpot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.; parasti divd. formā: apstīpots
Apņemt, nostiprināt (ar stīpu).
PiemēriIlze iegāja klētiņā, kur stāvēja veca koka gulta un galdiņš. Tur vēl bija apstīpota tīne, kurā krustmāte glabāja miltus un putraimus.
- Ilze iegāja klētiņā, kur stāvēja veca koka gulta un galdiņš. Tur vēl bija apstīpota tīne, kurā krustmāte glabāja miltus un putraimus.
- Un turpat [darbnīcā] stāvēja sarūsējušām stīpām apstīpota pusmuca ar pelēcīgiem māliem..
- sal. Krūtis likās kā apstīpotas, un stīpas spieda..
Avoti: 1. sējums