apstāt
apstāt -stāju, -stāj, -stāj, pag. -stāju
1.trans. Sastājoties apkārt, ielenkt (ko).
PiemēriApstāt koku no visām pusēm.
2.trans. Neatlaidīgi uzmākties, vajāt.
PiemēriVilks apstājis ganības.
2.1.Nedot miera (ar ko).
PiemēriVisā savā mūžā Rūdolfs nebija dzirdējis tik daudz uzslavu kā šajā vakarā. Viņu apstāja jautājumiem.
3.intrans.; pareti Apstāties.
PiemēriGribot negribot bija gājienam mežiņā uz desmit minūtēm jāapstāj... Bija jau pusdienas laiks, un verstis divdesmit noietas.
3.1.Pārstāt (ko darīt).
Piemēri«Spēlējiet!» kliedzu muzikantiem, kad tie apstāj.
Avoti: 1. sējums