apstāja
apstāja -as, s.; parasti vsk.
1.Pārtraukums (kādā darbībā, procesā u. tml.). Apstāšanās.
PiemēriRunāt bez apstājas.
1.1.Apstāšanās (parādību virzībā, attīstībā).
Piemēri..sociālistiskā kritika nepazīst apstāju un pieticību..
Avoti: 1. sējums