apstādīt
apstādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApstādīt kokus ap laukumu.
- Apstādīt kokus ap laukumu.
- Apstādīt dārzam dzīvžogu.
1.1.Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
PiemēriApstādīt ceļu ar liepām.
- Apstādīt ceļu ar liepām.
- Dzelzceļa stiga apstādīta ar eglītēm.
- Vīri aiziet līdz bojā gājušo jūrnieku un zvejnieku piemineklim, kas šopavasar bagātīgi apstādīts puķēm.
- Nomaļus no pilsētas centra, smuidriem bērziem apstādīta,.. aizvijas Līvkalna iela.
1.2.Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
PiemēriApstādīt veselu tīrumu ar kartupeļiem.
- Apstādīt veselu tīrumu ar kartupeļiem.
- Māju pusē viss lauks līdz pļavai apstādīts jaunām ābelītēm..
- Katrs.. izmantojamās zemes gabaliņš [Bulgārijā] apstādīts vai apsēts.
- Gabaliņu no muižas atrodas ozoliem apstādīts Raktais kalns..
2.Pabeigt stādīšanu. Iestādīt (daudz vai visu).
PiemēriDārzi jau apstādīti.
- Dārzi jau apstādīti.
- Apstādīt kāpostus.
Avoti: 1. sējums