apstādīt
apstādīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Iestādīt (ap ko, kam apkārt).
PiemēriApstādīt kokus ap laukumu.
1.1.Stādot (ap ko, kam apkārt), ietvert, norobežot.
PiemēriApstādīt ceļu ar liepām.
1.2.Iestādot (ko), aizņemt (kādu platību).
PiemēriApstādīt veselu tīrumu ar kartupeļiem.
2.Pabeigt stādīšanu. Iestādīt (daudz vai visu).
PiemēriDārzi jau apstādīti.
Avoti: 1. sējums