ietrūkt
ietrūkt parasti 3. pers., -trūkst, pag. -trūka; intrans.; pareti
1.Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
PiemēriIetrūkusi virve.
- Ietrūkusi virve.
- Kā ietrūkušas stīgas sāpju vaids.
1.1.Ieplīst. Ieplaisāt.
PiemēriRoberts man pasniedz lielu ābolu. Tas ir piena balts ar zeltainām stīdziņām zem mizas, mazliet ietrūcis no pārgatavības..
- Roberts man pasniedz lielu ābolu. Tas ir piena balts ar zeltainām stīdziņām zem mizas, mazliet ietrūcis no pārgatavības..
Avoti: 3. sējums