Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
ietrupēt
ietrupēt parasti 3. pers., -trup, pag. -trupēja; intrans.
Mazliet, arī vietumis satrupēt. Ietrunēt.
Piemēri..istabā, kuras sienas aizņēma no pelēkiem, ietrupējušiem dēļiem sataisītas lāviņas, bija skaisti griesti.
Avoti: 3. sējums