ietrūkt
ietrūkt parasti 3. pers., -trūkst, pag. -trūka; intrans.; pareti
1.Daļēji pārtrūkt, notrūkt (piemēram, par diegiem, šķiedrām).
PiemēriIetrūkusi virve.
1.1.Ieplīst. Ieplaisāt.
PiemēriRoberts man pasniedz lielu ābolu. Tas ir piena balts ar zeltainām stīdziņām zem mizas, mazliet ietrūcis no pārgatavības..
Avoti: 3. sējums