mundrs
mundrs -ais; s. -a, -ā
mundri apst.
1.Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs. Možs.
PiemēriDumpis ātru soli iet tālāk - patukls, straujš, mazliet aizelsies, tomēr mundrs un dzīvespriecīgs.
- Dumpis ātru soli iet tālāk - patukls, straujš, mazliet aizelsies, tomēr mundrs un dzīvespriecīgs.
- Elga ir mundra un lokana, vaigi piesārtuši no ātrajām kustībām āra gaisā..
- «... Guba izskatījās mundrs, pašpārliecināts, uzņēmīgs, tāds, kuru nebija iebiedējusi negaidītā nelaime.»
- pārn. ..mundras kājas tek ap veco, nostāstiem apvīto māju..
1.1.Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriUn pavasar's [pavasaris] Pār jūru nāk kā modinātājs gars Ar bezdelīgām mundrām.
- Un pavasar's [pavasaris] Pār jūru nāk kā modinātājs gars Ar bezdelīgām mundrām.
- Dziedāšana, rādās, arī zirgus dara mundrākus, vismaz man liekas, ka zirgu pakavi atsitas pret cieto zemi ritmiski, dziesmas taktī.
- ..Es ļāvu, lai vasaras dienas zūd Kā paipalas mundras un žiglas.
1.2.Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
PiemēriMundrs solis.
- Mundrs solis.
- Mundra balss.
- Magones acis mirdzēja ar dīvainu, pievilcīgu, mundru spēku..
- «Šodien mums ir laba diena,» Vasilijs Jakovļevičs turpina jau mundrāk.
1.3.Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
Piemēri..plašajā strēlnieku ciemā ritēja rosīga un mundra dzīve.
- ..plašajā strēlnieku ciemā ritēja rosīga un mundra dzīve.
- pārn. Uz gadiem mundrās dienas sagulst - Tā ailēs sagulst siena vāls.
1.4.Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par parādībām dabā, skaņām, krāsām).
PiemēriMundras marša skaņas.
- Mundras marša skaņas.
- Laiks bija lielisks: mundrs vējš pūta kursā.
- Tūliņ aiz dārza ir grava, kuras sulīgais zaļums iekļauj nelielas, bet mundras upītes lēzenos krastus.
- Mundrs zaļums kā viļņiem vien plūst pretī no dārziem, no parkiem, no atāliem pļaviņās.
Avoti: 5. sējums