Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mundrināt
mundrināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; pareti
Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst mundrs.
Piemēri..pašai sirds tāpat sūrst kā mātei, ko viņa mundrina.
Avoti: 5. sējums