mundrība
mundrība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mundrs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Mundrums.
Piemēri..vasarnieki nezināja, par ko vairāk priecāties: par veco ķiršu dārzu,.. par bezdelīgām, kas visur izplatīja tik daudz mundrības un dzīves prieka..
Avoti: 5. sējums