mundrs
mundrs -ais; s. -a, -ā
mundri apst.
1.Tāds, kura psihiskais un fiziskais stāvoklis nodrošina gatavību aktīvai darbībai. Arī aktīvs, darbīgs. Možs.
PiemēriDumpis ātru soli iet tālāk - patukls, straujš, mazliet aizelsies, tomēr mundrs un dzīvespriecīgs.
1.1.Aktīvs, veselīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriUn pavasar's [pavasaris] Pār jūru nāk kā modinātājs gars Ar bezdelīgām mundrām.
1.2.Tāds, kurā izpaužas gatavība aktīvai darbībai, arī aktivitāte, darbīgums.
PiemēriMundrs solis.
1.3.Tāds, kam ir raksturīga aktivitāte, rosīgums (par darbību, norisi).
Piemēri..plašajā strēlnieku ciemā ritēja rosīga un mundra dzīve.
1.4.Tāds, kas izraisa aktivitāti, rosīgumu (piemēram, par parādībām dabā, skaņām, krāsām).
PiemēriMundras marša skaņas.
Avoti: 5. sējums