Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izrakt
izrakt -roku, -roc, -rok, pag. -raku; trans.
1.Rokot izveidot (kur, piemēram, bedri, grāvi, alu).
PiemēriIzrakt bedri.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriĀpsis ir lielisks zemes racējs, un ar saviem stiprajiem un asajiem priekškāju nagiem tas gandrīz vienmēr pats sev izrok alu.
1.2.pārn. Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piemēram, bedre, iedobums).
PiemēriGuļu šāviņa izraktā bedrē, galvu zemei piespiedis.
2.Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml., piemēram, zemi, iežus). Rokot izcelt (no zemes, iežiem u. tml.).
PiemēriNo būvbedres izrakti vairāk nekā 2,5 miljoni kubikmetru grunts..
2.1.pārn.; sar. Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem).
Piemēri..kādā gadījuma mantu veikalā no drēbju kaudzes viņš izraka vecus.. garos vizītsvārkus.
3.Izrakņāt.
PiemēriEs saprotu, tiem, kam [karā] lauki nobradāti un izrakti, kā upmaliešiem, nu, nav ko nodot.. Bet Sarkaļu mamma piekūla pilnu klēti, un cik viņa nodeva [labības valstij]?
Avoti: 3. sējums