izrakņāt
izrakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
PiemēriIzrakņāt dobes.
1.1.pārn. Pārmeklēt. Arī izkratīt3.
Piemēri..pie Kalnozoliem viss dzīvoklis apgriezts otrādi,.. [nitlerieši] izrakņājuši katru kaktiņu.., kamēr atraduši tikai dažas grāmatas.
Avoti: 3. sējums