izraisīt
izraisīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Atraisīt un izņemt, raisot izņemt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzraisīt lenti.
1.1.pārn. Izveidot (pumpurus, ziedus, lapas) — par augiem. Būt par cēloni tam, ka izplaukst (pumpuri, ziedi, lapas).
PiemēriCeriņi jau izraisījuši pumpurus.
2.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, izveidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, tā izpausme).
PiemēriIzraisīt jūtas.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka rodas, iesākas (cilvēka darbība, norises sabiedrībā).
PiemēriIzraisīt rosību.
2.2.Būt par cēloni tam, ka rodas, iesākas (norises dabā, procesi ierīcēs u. tml.).
PiemēriLietavas un sniega kušana.. kalnos izraisījušas stiprus plūdus.
Avoti: 3. sējums