Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izraidīt
izraidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
Piemēri..pamazām atmiņā ataust.. skats, kur tresaini dienderi vecīgo vienkāršo sieviņu kā ieklīdušu suni izraidīja pa vārtiem.
1.1.Ar varu padzīt, aizdzīt.
Piemēri«Baidos, ka par Justu žandarmērijai būs sakrājies diezgan daudz materiāla, lai viņu uz dažiem gadiem izraidītu nometināšanā Sibīrijā.»
Avoti: 3. sējums