Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
izraidīt
izraidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.). Likt atstāt (telpu, teritoriju).
Piemēri..pamazām atmiņā ataust.. skats, kur tresaini dienderi vecīgo vienkāršo sieviņu kā ieklīdušu suni izraidīja pa vārtiem.
  • ..pamazām atmiņā ataust.. skats, kur tresaini dienderi vecīgo vienkāršo sieviņu kā ieklīdušu suni izraidīja pa vārtiem.
  • Pirms treniņa liku visus izraidīt no sporta pils.
  • Ja personas, kas piedalās lietā, liecinieki, eksperti vai tulki atkārtoti traucē kārtību, viņus ar tiesas lēmumu var izraidīt no sēžu zāles..
1.1.Ar varu padzīt, aizdzīt.
Piemēri«Baidos, ka par Justu žandarmērijai būs sakrājies diezgan daudz materiāla, lai viņu uz dažiem gadiem izraidītu nometināšanā Sibīrijā.»
  • «Baidos, ka par Justu žandarmērijai būs sakrājies diezgan daudz materiāla, lai viņu uz dažiem gadiem izraidītu nometināšanā Sibīrijā.»
Avoti: 3. sējums