izrāpot
izrāpot -oju, -o, -o, pag. -oju 
1.intrans. Rāpojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.). 
PiemēriBērns izrāpoja no istabas.
- Bērns izrāpoja no istabas. 
1.1.Rāpojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko). 
PiemēriIzrāpot cauri istabai.
- Izrāpot cauri istabai. 
- Izrāpot cauri žogam. 
2.trans. Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās). Rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā). 
PiemēriBērns izrāpojis visus kaktus.
- Bērns izrāpojis visus kaktus. 
- Viņa rāpus izrāpoja dārzā visas vagas un celiņus starp dobēm un izlasīja katru nezāli. 
Avoti: 3. sējums