izrāpties
izrāpties -rāpjos, -rāpies, -rāpjas, pag. -rāpos; refl.
1.Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
Piemēri..Kristīne gandrīz nespēj izrāpties no milzīgajām bedrēm.
1.1.Rāpjoties, arī rāpus izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzrāpties cauri alai.
Avoti: 3. sējums