Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizlīkumot
aizlīkumot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties. Līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriZaķis aizlīkumo pa pļavu.
  • Zaķis aizlīkumo pa pļavu.
  • Zibens aizlīkumo pār mežu.
2.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
PiemēriUpe aizlīkumo.
  • Upe aizlīkumo.
  • Planka, pārmesta no krasta uz krastu, ilgi nebija cilvēku kāju mīta. Tikai divu zaķu pēdas veda tai pāri un līkloču aizlīkumoja uz.. krūmiem.
Avoti: 1. sējums