Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizlikt
aizlikt -lieku, -liec, -liek, pag. -liku; trans.
1.Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā).
PiemēriAizlikt durvīm ķēdi.
  • Aizlikt durvīm ķēdi.
  • Aizlikt krēslu aiz galda.
  • Adatiņš nokāsējās, aizlikdams roku mutei priekšā..
  • Bet, ja neviena nav mājā, tad viņam [pastniekam] velti jātērē laiks un beidzot jāmeklē durvju sprauga, kur iebāzt vēstuli, vai arī jāaizliek avīze aiz durvju roktura.
  • Austra noslauka putekļus un aizliek plauktam priekšā zaļu papīra loksni.
  • Reiz gudrie sapali nārstā bija aizgājuši tik tālu uz augšu pret straumi, ka Pēteris aizlicis tiem priekšā kurvi un tad ar žebērkli Grīvas atvarā pieskaldījis kā malku.. trīsdesmit gabalu.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)likt kāju priekšā.
2.Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt. imperf. Likt ciet.
Piemēri..mazie [staļļa] lodziņi aizlikti salmu režģiem.
  • ..mazie [staļļa] lodziņi aizlikti salmu režģiem.
  • ..vispirms ar mitru sūnu vai vati jāaizliek [stropu] skrejas..
3.intrans.; sar. Aizlikties.
PiemēriZēns aizlika, cik jaudas.
  • Zēns aizlika, cik jaudas.
  • Zaķis aizlika uz mežu.
4.sar. Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
Piemēri"Ja tu man atļauj, es aizlikšu to naudu."
  • "Ja tu man atļauj, es aizlikšu to naudu."
Stabili vārdu savienojumi(Ne) acu (arī aci) neaizlikt (arī neaizvērt, neaizdarīt). Aizlikt (arī aizmest) kādu (labu) vārdu.
Avoti: 1. sējums