aizlikties
aizlikties -liekos, -liecies, -liekas, pag. -likos; refl.; sar.
Ātri attālināties (ejot, skrejot). imperf. Likties prom, ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizmesties.
PiemēriAizdomīgi ieriedamies, pie pūnīša [šķūnīša] izskrēja Duksis un aizlikās uz meža pusi.
Avoti: 1. sējums