Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
aizlienēt
aizlienēt , -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; novec.
1.Aizņemties.
Piemēri..man bija jāaizstumj no kaimiņa aizlienētie divriču rati..
  • ..man bija jāaizstumj no kaimiņa aizlienētie divriču rati..
2.Aizdot.
PiemēriAizlienēt kaimiņam naudu.
  • Aizlienēt kaimiņam naudu.
Avoti: 1. sējums