aizliegties
aizliegties -liedzos, -liedzies, -liedzas, pag. -liedzos; refl.; novec.
Atteikt, atsacīt (lūgumu, prasību). Liegt, nedot (prasīto).
PiemēriMeijers (nošļucis): Ko jūs vēl gribat no manis? Liekas, nekur es neesmu aizliedzies. Kas no manis prasīts, viss ir nodots īstā laikā un vietā.
Avoti: 1. sējums