aizlēkt
aizlēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
1.Lecot attālināties. imperf. Lēkt prom. Lecot nokļūt (līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAizlec kā zaķis.
- Aizlec kā zaķis.
- Varde aizlēca pa pļavu.
- Zaķis aizlec aiz krūma.
- Viņš tvēra pēc viņas [meitenes] rokas, bet veikli viņa izvairījās un aizlēca no viņa nost.
- Laimdots grib ar sienāzi aprunāties un paņem to rokā. Bet sienāzim tas nepatīk: viņš iespļauj Laimdotam saujā un ar vienu lēcienu aizlec pie savas sievas zālē, un paslēpjas.
- ..[vīrs] noskatījās, kur iemaldījusies vārna aizlēca pa liepas zariem.
2.fizk. Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
Piemēri..1940. gadā [sportists].. no Krasnojarskas tramplīna aizlēca 82 metrus tālu..
- ..1940. gadā [sportists].. no Krasnojarskas tramplīna aizlēca 82 metrus tālu..
Avoti: 1. sējums