aizlauzt
aizlauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Iesākt lauzt, bet nenolauzt.
PiemēriVētras aizlauzts koks.
1.1.pārn. Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
PiemēriJau ar aizlauztu veselību viņš drudžaini turpina publicista darbu.
1.2.parasti divd. formā: aizlauzts Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
PiemēriAizlauzts vaids.
Avoti: 1. sējums