Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizlēkāt
aizlēkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
Lēkājot attālināties. Lēkājot nokļūt (kur, pie kā u. tml.).
PiemēriBērni aizlēkāja pa dārzu.
Avoti: 1. sējums