aizlēkšot
aizlēkšot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
Lēkšiem attālināties. imperf. Lēkšot prom. Lēkšiem nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizauļot.
PiemēriKumeļš aizlēkšo pa aploku.
- Kumeļš aizlēkšo pa aploku.
- Zvaniem skanot, pa ceļu aizlēkšo zirgi ar ugunsdzēsības ierīcēm.
- ..[virsnieks] iecirta piešus zirgam sānos un aizlēkšoja savai baterijai pakaļ.
- Nopētījis mani no galvas līdz kājām, [cūku] aploka iemītnieks ierukšķējās un aizlēkšoja pie pārējiem.
Avoti: 1. sējums