aizlipt
aizlipt parasti 3. pers., -līp, pag. -lipa; intrans.
1.Aizdarīties, sakļauties, kam salīpot. imperf. Lipt ciet.
PiemēriAploksne aizlipa.
1.1.Aizķept (par acīm).
PiemēriKā viņi [arestētie strādnieki] bij samocīti! Abi asiņaini, acis aiztūkušas un asinīm aizlipušas, drēbes noplēstas, atlikušas vairs tikai skrandas.
1.2.pārn. Aizvērties (par acīm, kad nevar pārvarēt miegu).
PiemēriEs nemaz nevaru atmosties. Acis par daudz aizlipušas ciet. Un es gribu gulēt, es ļoti gribu gulēt.
Avoti: 1. sējums