aizlocīties
aizlocīties parasti 3. pers., -lokās, pag. -locījās; refl.
1.Refl. → aizlocīt1.
3.Lokoties attālināties, aizvirzīties (parasti par rāpuļiem, tārpiem u. tml.).
Piemēri..ganu puika izlaiž no pudeles čūskulēnu. Izvelk tikai korķi un.. rāpulis jau aizlokās prom.
3.1.pārn. Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.). Aizlīkumot.
PiemēriTaciņa uz upes malu aizlocījās gar blakus māju, tās augļu dārzu un sakņu dobēm.
4.Aizvirzīties, metot līkumus (par cilvēku, vagonu, pajūgu u. tml. virkni).
PiemēriVilciens aizlokās gar aizas malu.
Avoti: 1. sējums