Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizlūgt
aizlūgt -lūdzu, -lūdz, -lūdz, pag. -lūdzu; intrans.; rel.
Noturēt aizlūgumu. Lūgt dievu (par kādu).
Piemēri..gandrīz vai katru svētdienu [saimnieki] brauca uz turieni [baznīcu], gan paši dievu lūgdami, gan likdami par naudu aizlūgt mācītājam, lai debesu tēvs, kad vajadzīgs, dotu lietu, kad vajadzīgs, - sauli..
Avoti: 1. sējums