aizlūzt
aizlūzt parasti 3. pers., -lūst, pag. -lūza; intrans.
1.Iesākt lūzt, bet nenolūzt. Ielūzt.
PiemēriAizlūzis koks.
2.Tikt psihiski iedragātam, satriektam. Pārdzīvot krasu psihisku lūzumu.
PiemēriViņš nežēlojās [ka jāstrādā darbs, ko nemīl], godīgi darīja savu darbu, bet kaut kas viņā aizlūza un viņš kļuva grūtsirdīgs.
3.Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī). Aizrauties.
PiemēriBalss aizlūst vaidā.
3.1.Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
PiemēriViņš skaļi aplīgoja tēvu, māti, bet pie Anniņas sirds kā apmulsa un dziesma aizlūza.
Avoti: 1. sējums