aizlūzt
aizlūzt parasti 3. pers., -lūst, pag. -lūza; intrans.
1.Iesākt lūzt, bet nenolūzt. Ielūzt.
PiemēriAizlūzis koks.
- Aizlūzis koks.
- Aizlūzis nags.
- Stumbrs [ābelei] saplaisājis, pāršķēlies gandrīz uz pusēm, viens zars aizlūzis, piesiets un atbalstīts ar dēli, bet kas.. ābolu! Biezs.
- Daži [kuģi] bija jau pilnīgi izjukuši, uz dažiem vēl turējās aizlūzuši masti..
2.Tikt psihiski iedragātam, satriektam. Pārdzīvot krasu psihisku lūzumu.
PiemēriViņš nežēlojās [ka jāstrādā darbs, ko nemīl], godīgi darīja savu darbu, bet kaut kas viņā aizlūza un viņš kļuva grūtsirdīgs.
- Viņš nežēlojās [ka jāstrādā darbs, ko nemīl], godīgi darīja savu darbu, bet kaut kas viņā aizlūza un viņš kļuva grūtsirdīgs.
- Slims viņš [gūsteknis] nebij, nekas viņam sevišķi nesāpēja. Bet kaut kas viņā pamazām liecies, līdz aizlūzis.
3.Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī). Aizrauties.
PiemēriBalss aizlūst vaidā.
- Balss aizlūst vaidā.
- ..Pirmo reizi, dziedot Internacionāli, Vīriem satraukumā aizlūst balss.
- Bieži vien, atceroties tēvu, māti, to [evakuēto bērnu] acis kļuva miklas un valoda aizlūza.
- "Lai es tevi te vairs nekad neredzētu, tu saproti? Pazudi, un ātrāk!" Vijas balss aizcirtās, aizlūza, kļuva smalka, viņa skaļi iešņukstējās.
3.1.Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
PiemēriViņš skaļi aplīgoja tēvu, māti, bet pie Anniņas sirds kā apmulsa un dziesma aizlūza.
- Viņš skaļi aplīgoja tēvu, māti, bet pie Anniņas sirds kā apmulsa un dziesma aizlūza.
Avoti: 1. sējums