aizlīst
aizlīst -lienu, -lien, -lien, pag. -līdu; intrans.
1.Lienot attālināties (par rāpuļiem, tārpiem, arī par kukaiņiem). imperf. Līst prom. Lienot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriČūska aizlien pa zāli.
- Čūska aizlien pa zāli.
- Tārps aizlien.
1.1.Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku). Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAizlīst uz vēdera.
- Aizlīst uz vēdera.
- Aizlīst rāpus.
- Ievainotais vilks aizlīda līdz mežmalai.
- Puse ievainoto.. bija aizlīduši līdz upei,.. vilkdami līdzi ieročus.
- Pa grāvjiem, pa tīrumu ežām Jurka aizlīda līdz sakņu dārzam un pierāpās pavisam klāt posta vietai.
2.Lienot, spraucoties garām (kam, gar ko), nokļūt (aiz kā, kam priekšā u. tml.), arī noslēpties (aiz kā).
PiemēriAizlīst aiz krāsns.
- Aizlīst aiz krāsns.
- Dažs [bērns] aizlīda aiz lādes, dažs aizkrāsnē, mazākie pabēga zem gultas.
2.1.pārn. Aizslīdēt, aizvirzīties (aiz kā, kam priekšā) – par debess spīdekļiem, mākoņiem u. tml.
PiemēriMēness aizlīdis aiz mākoņiem.
- Mēness aizlīdis aiz mākoņiem.
- Liels, melns mākonis aizlien mēnesim priekšā.
- Hermīnes mirgojošām acīm pārlija.. ēna kā ezeram no sīka mākonīša, kas aizlīdis saulei priekšā.
2.2.pārn. Aizkļūt (aiz kā) – par sīkiem priekšmetiem. Aizslīdēt.
PiemēriAkoti aizlīduši aiz piedurknes.
- Akoti aizlīduši aiz piedurknes.
- Smiltis aizlīdušas aiz apkakles.
3.Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, attālināties. Lēni, klusi (arī slepeni) ejot, nokļūt (kur, aiz kā u. tml.).
PiemēriJā, man nevajadzēja klusām aizlīst [no biedriem], bet taisni teikt, ka nepiekrītu priekšlikumam..
- Jā, man nevajadzēja klusām aizlīst [no biedriem], bet taisni teikt, ka nepiekrītu priekšlikumam..
- Dabūjusi tādu neatļautu grāmatu savās rokās, Inga aizlīda projām kaut kur kaktā, pustumsā.
Avoti: 1. sējums