aizlīt
aizlīt parasti 3. pers., -līst, pag. -lija; intrans.
1.Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
Piemēri..mēs te [okeānā] strādājam pat septiņas balles spēcīgā vētrā. Cik reižu man vilnis nav aizlijis aiz kakla.
2.Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
PiemēriSiens aizlijis.
Avoti: 1. sējums