aizlīt
aizlīt parasti 3. pers., -līst, pag. -lija; intrans.
1.Līstot aiztecēt (aiz kā, kam garām).
Piemēri..mēs te [okeānā] strādājam pat septiņas balles spēcīgā vētrā. Cik reižu man vilnis nav aizlijis aiz kakla.
- ..mēs te [okeānā] strādājam pat septiņas balles spēcīgā vētrā. Cik reižu man vilnis nav aizlijis aiz kakla.
- Zenta gulēja nesamaņā. Bet viņa reizēm kustināja lūpas, un Mirdza tad iepilināja viņai mutē ūdens lāses, bet Pēteris mazliet pacēla viņas galvu, lai ūdens neaizlītu garām.
2.Lietū samirkt, salīt (parasti par sienu, labību u. tml.).
PiemēriSiens aizlijis.
- Siens aizlijis.
- Aizlijušais ceļš.
- ..jāsteidzas palīgā pie kaudzes mešanas, jo viss siens ir vaļā,.. cilvēku ir maz, bail, ka neaizlīst.
- ..kūla ar mašīnām, nopļauto labību turēja savestu šķūņos un, ja kas aizlija, to pakaltēja rijiņā.
Avoti: 1. sējums