tiesa1
tiesa -as, s.; jur.
1.Valsts orgāns, kas valsts vārdā likumā noteiktā kārtībā izskata civillietas un krimināllietas. Celtne, telpas, kur darbojas šāds valsts orgāns.
PiemēriTiesu sistēma.
- Tiesu sistēma.
- Tiesas vara.
- Tiesas sēde.
- Tiesas spriedums.
- Tiesas lēmums.
- Tiesas ekspertīze.
- Tiesas pavēste.
- Tiesas nams.
- Tiesas zāle.
- Dēls.. pārsūdzēja Augstākajā tiesā. Tautas tiesas spriedumu atcēla un nodeva jaunai caurskatīšanai citam tiesas sastāvam. Tagad nu pienākusi pavēste iet uz šo tiesu.
- «Ir taču tiesas, kur katrs taisnību atradīs.»
- «Pilsonīt, mēs neaurojam,» dūšīgais bilda, un māte pavisam aizsvilās, viņa iekliedzās, te neesot ne tiesa, ne milicija, ka viņu saucot par pilsoni.
- pārn. Tauta - mūsu augstā tiesa - Vienīgā drīkst spriest un lemt, Kādu daļu no mums katra Savai nemirstībai ņemt.
- Valters: Karavīrs nevar atteikties pildīt pavēli. Kas ir kara tiesa - to taču tu zini.
- Vidzemes zemes tiesās 17. gadsimtā tika iztiesātas daudzas burvju un raganu prāvas. Galvenais piespiešanas līdzeklis atzīties buršanā un sakaru uzturēšanā ar velnu bija apsūdzētā spīdzināšana.
- Saimnieki dumpi taisīja. Bruģu tiesa atbrauca ar karaspēku un visus dumpiniekus ar rīkstēm nopēra.
- ..Vidzemē apriņķu iekārta pa daļai pamatojās uz zviedru laikos radīto kārtības tiesas institūtu..
- Bet pagasta tiesa, pagasta valde un pagasta vecākais drīkstēja sasaukt pagasta sapulci tikai ar muižas policijas atļauju.
- Tagad viņš [pulkvedis] atrieba savu negodu [bēgšanu], aiz tiesas galda tēvijai uzcītīgi kalpodams..
- Kaukēns: Bet ja nu Edvarts, kā sacīt, tās mājas.. negribētu atdot? - Tēvs: Tad tu piektdien iesi pie tiesas. Izstāstīsi visu galu no gala, gan tad viņi zinās, kas darāms.
- «Viņš draud, ka mani apsūdzēšot pie tiesas.» - «Nu, nu! Kāpēc tad?» - «Tādēļ, ka es.. esot cirtis ozolus.»
Stabili vārdu savienojumiApsūdzēt pie tiesas. Bruģu (arī kārtības) tiesa.
- Apsūdzēt pie tiesas novec. — Iesūdzēt tiesa.
- Bruģu (arī kārtības) tiesa vēst. — Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- Draudzes tiesa vēst. — Pirmās instances tiesa prāvām starp zemniekiem un muižniekiem un apelācijas tiesa par pagasttiesas lēmumiem.
- Iet pie tiesas novec. — Griezties tiesā (piemēram, ar sūdzību).
- Kara tiesa neakt. — Tiesa, kas izskata lietas par noziegumiem, kuri vērsti pret valsts drošību, bruņotajiem spēkiem, karadienesta izpildīšanas kārtību.
- Kā pie tiesas idioma — Patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
- Lauka kara tiesa neakt. — Ārkārtēja kara tiesa ar vienkāršotu, ātru tiesas procedūru.
- Nākt (arī stāties) tiesas priekšā novec. — Ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Pagasta tiesa vēst. — Pagasttiesa.
- Pilskunga tiesa vēst. — Tiesa, ko vadīja pilskungs.
- Prīžu tiesa — Valsts tiesa, ko nodibina tādu lietu izskatīšanai un izlemšanai, kuras rodas sakarā ar prīžu tiesībām.
- Tiesas (arī sarkanais) galds novec. — Galds, pie kura atradās tiesneši tiesas sēdes laikā. Arī tiesa.
- Tiesas māja vēst. — Māja, kurā darbojās tiesa (parasti pagastā).
- Vest (arī saukt) tiesas priekšā novec. — Likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
- Zemes tiesa vēst. — Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam). Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā).
1.1.ģen.: tiesu, adj. nozīmē Saistīts ar šāda valsts orgāna darbību, tai raksturīgs.
PiemēriTiesu medicīna.
- Tiesu medicīna.
- Tiesu psihiatrija.
- Tiesu psiholoģija.
Stabili vārdu savienojumiTiesu izpildītājs. Tiesu pristavs.
- Tiesu izpildītājs — Amatpersona, kas pēc tiesas pavēles īsteno tiesas spriedumu piespiedu kārtā.
- Tiesu pristavs vēst. — Tiesu izpildītājs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
1.2.Šāda valsts orgāna darbību kopums civillietu un krimināllietu izskatīšanā.
PiemēriTiesas diena.
- Tiesas diena.
- Tiesas process.
- Tiesas izdevumi.
- Šādos pagasta nodevu ievākšanas centros feodāļi izsprieda arī tiesu, par ko ņēma speciālas nodevas.
Stabili vārdu savienojumiIzspriest tiesu. Spriest tiesu.
- Izspriest tiesu novec. — Tiesas procesā noskaidrot apstākļus un izteikt spriedumu.
- Spriest tiesu — Ievērojot procesuālos noteikumus, izskatīt lielu tiesā un taisīt spriedumu, pieņemt lēmumu.
1.3.Šāda valsts orgāna locekļi, kas spriež tiesu.
Piemēri«Pilsoni Kārķi, ar tiesu runādams, piecelieties,» tiesnesis skarbi aizrāda.
- «Pilsoni Kārķi, ar tiesu runādams, piecelieties,» tiesnesis skarbi aizrāda.
2.Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
PiemēriSarkst austrums, un blāzma pār postažām dziest. Kņazs tiesā, un tiesa ir īsa. Skan šāvieni...
- Sarkst austrums, un blāzma pār postažām dziest. Kņazs tiesā, un tiesa ir īsa. Skan šāvieni...
Stabili vārdu savienojumiLinča tiesa.
- Linča tiesa neakt. — Cilvēku (parasti nēģeru) sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
Stabili vārdu savienojumiBāriņu tiesa. Biedru tiesa. Dieva tiesa. Literārā tiesa. No dieva tiesas. Pastarā tiesa.
- Bāriņu tiesavēst. — Iestāde, kas iecēla aizbildņus un aizgādņus, kā arī uzraudzīja viņu darbību.
- Biedru tiesa — Ievēlēta sabiedriska tiesa (uzņēmumā vai iestādē), kas izskata lietas par darba disciplīnas, sabiedriskās kārtības un citu sabiedrisko normu pārkāpumiem.
- Dieva tiesavēst. — Uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
- Literārā tiesa — Daiļdarba apspriešana, analīze, veidojot to kā tiesas procesu.
- No dieva tiesasnovec. — Saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
- Pastarā tiesarel. — Dieva tiesa pār cilvēkiem pastardienā.
Avoti: 7-2. sējums