tiesa3
tiesa -as, s.; parasti savienojumā ar apzīmētāju
1.Daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam.
PiemēriSaglabāt graudus sēklas tiesai.
Stabili vārdu savienojumiLauvas tiesa.
1.1.Tas (parasti zemes platība), kas kādam pieder, ir kāda rīcībā, varā.
Piemēri..kaut kur poļos ļaudis kāro atņemt zemi kungiem, lai lauki būtu zemnieku tiesa un daļa.
1.2.pārn. Pienākumi, pārdzīvojumi (cilvēka mūžā). Arī liktenis.
Piemēri..tā jau esot atraitņu un bāriņu tiesa, ka tos visi plucinot kā zirnīšus ceļmalā.
1.3.vēst. Nodeva, nodoklis, rente, ko veido kāda ienākuma daļa.
Piemēri..Pieci seši druvā gāja, Viens kungam tiesu deva.
Stabili vārdu savienojumiDesmitā tiesa. Kroņa tiesa. Kunga tiesa.
2.Kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, apjoms, vērtība.
PiemēriSaule, pacēlusies sprīža tiesu virs horizonta, pamazām kliedēja rīta vēsumu.
Stabili vārdu savienojumi(Par) galvas tiesu. Bada tiesa. Lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse).
Avoti: 7-2. sējums