tiesības
tiesības -u, vsk. tiesība, -as, s.
1.jur. Valsts noteiktas vai sankcionētas uzvedības normas, izturēšanās obligāti noteikumi, to kopums, kurš ir ietverts valsts varas orgānu aktos (piemēram, likumos) un kura izpildi nodrošina valsts ar piespiedu līdzekļiem.
PiemēriValsts iekšējās tiesības.
Stabili vārdu savienojumiCilvēka tiesības. Tiesību zinātne.
2.Tradīciju, morāles normu nodrošināta iespēja (piemēram, ko darīt, rīkoties, eksistēt).
PiemēriMoriss: Es neprasu citu tiesību kā tikai to, kas ir katram tārpam, - tiesību dzīvot!
Stabili vārdu savienojumiAr pilnām (arī pilnīgām, arī visām) tiesībām. Pirmās nakts tiesības. Pirmdzimtās tiesības.
Avoti: 7-2. sējums