tiesāties
tiesāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
PiemēriAnna: Kāpēc tad rāte atņēma viesnīcu tēvam, un iznomāja sakšu Lorencam? Tiesājoties par taisnību, tēvs pazaudēja arī mantu.
2.Tiesāt [1] (2) sevi.
Piemēri..Tev nākas, visiem dzirdot, dziesmā ciest.., Ar sevi tiesāties, sev nolemt sodu..
Avoti: 7-2. sējums