tiepties
tiepties tiepjos, tiepies, tiepjas, pag. tiepos; refl.
Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
PiemēriVidvuds vienmēr gribēja būt pirmais, stiprākais, gudrākais. Ja nedarīja pēc viņa prāta, viņš dusmojās, spītējās un tiepās.
Avoti: 7-2. sējums